Zviedrijas „Covid-19” taktika – veiksmes stāsts vai maldu ceļš

Iespējams, ka Zviedrijai ar savu īpašo pieeju būs izdevies paglābt ekonomiku no dziļas recesijas, nepiedzīvojot lielākus zaudējumus cilvēku veselības jomā par pārējām Eiropas valstīm. Garantēts šis iznākums nav, bet zviedru taktika ir interesanta. Aiz tās stāv gan loģika, gan arī Zviedrijas valsts un sabiedrības uzbūves īpatnības. Manuprāt, ir vērts dziļāk aplūkot, ko un kā dara zviedri.

Uz pirmo acu uzmetienu šķiet, ka valsts vadību ir pārņēmuši kādi trakie – skaitļi runā par sliktu zviedru izvēlētajam ceļam. Jau 13. aprīļa dati norādīja uz daudz lielāku „Covid-19” gadījumu skaitu Zviedrijā nekā kaimiņvalstīs. Pat pārrēķinot saslimšanas un nāves gadījumu skaitu attiecībā uz iedzīvotāju skaitu Zviedrija ar lielu atrāvienu apsteidza gan Dāniju, gan Somiju un Norvēģiju. Arī citu valstu medijos parādās ziņojumi ar vēstījumu par iespējamo „zviedru ceļa” sabrukumu. Piemēram, vācu „Focus” atzīmē, ka no 15. aprīļa datiem izriet, ka katrs 10. ar „Covid-19” saslimušais zviedrs mirst. Tā ir ļoti augsta mirstība, ja salīdzina ar to pašu Vāciju, kurā mirst tikai katrs 42. pacients. Jāpiezīmē gan, ka citās Eiropas zemēs mirstība šobrīd ir augstāka nekā Zviedrijā. Tas attiecas ne tikai uz Spāniju, Itāliju, Franciju un Lielbritāniju, bet arī uz tādām valstīm kā Beļģija un Nīderlande.

Kā jau citos avotos minēts, tad Zviedrija uzsvaru liek uz cilvēku pašu atbildību un gatavību izpildīt nepieciešamos drošības pasākumus. Tā ir viņu nacionālā īpatnība, tāpat kā sabiedrības uzticēšanās iestādēm un amatpersonām. Vairākās preses konferencēs Zviedrijas galvenais epidemiologs Anderšs Tegnēls (Anders Tegnell) nenogurstoši uzsvēra, ka zviedru stratēģija ir tāda pati kā citām valstīm – panākt lēnu vīrusa izplatību. „Tomēr mēs vēlamies to darīt tādā veidā, kāds mums ir pieņemams,” uzsver Tegnēls. Tautas veselības aģentūras (Folkhälsomyndigheten) ģenerāldirektors Johans Karlsons (Johan Carlson) norāda, ka ir ļoti grūti cilvēkus četrus vai piecus mēnešus noturēt izolācijā. Viņš uzskata, ka pareizāk ir jau no paša sākuma pielietot tādas infekciju ierobežojošas metodes, kuras ir iespējams uzturēt ilgāku laika posmu. Katrā ziņā viņš var paļauties uz zviedru pašdisciplīnu un apzinīgumu. Zviedri līdz šim vairumā gadījumu ir ievērojuši noteiktos norādījumus. Arī pierastie Lieldienu brīvdienu izbraukumi uz Gotlandes un Ālandu salām šogad samazinājās par 90 %. Tāpat ir pieaudzis darbs no mājām. Stokholmā šobrīd no mājām strādā 50 % darbinieku. Tas ir tāds pats procents, kā, piemēram, Hamburgā, kaut gan Zviedrijā nedz izbraukumi, nedz iešana uz darbu nav ierobežota.

Tomēr daļai zviedru ekspertu šāda pieeja šķiet pārāk romantizēta un vienkāršota. Tikko viņi atklātā vēstulē ir vērsušies pie valdības ar prasību atteikties no Zviedrijas līdzšinējās taktikas. Eksperti pārmet valdībai eksperimentēšanu ar iedzīvotāju veselību un tūkstošiem dzīvību, lai sasniegtu t. s. „pūļa imunitāti”. Savukārt A. Tegnēls noraida pārmetumus par „pūļa imunitāti”, tas nebūt neesot viņu mērķis. Tomēr vienlaicīgi valsts galvenais epidemiologs norāda, ka vienīgais ceļš, kā uzvarēt vīrusu, ir sasniegt pēc iespējas lielāku imunitāti. „Nav nekādas citas iespējas apturēt vīrusu,” uzsver A. Tegnēls.

Šajā vietā man palika interesanti, un nolēmu salīdzināt šo viņa izteikumu ar vācu virusologu teikto. Patiešām, arī viņi visi kā viens runā par to, ka, vismaz kamēr nav nekādu zāļu un vakcīnu pret SARS-CoV-2, 60-70 % imunitāte sabiedrībā ir vienīgai veids kā ierobežot vīrusu. Brīdī, kad mēs sasniegsim šo maģisko robežu, vīruss vairs nespēs atrast izplatīšanās iespējas un izzudīs. Vācijas virusologi, kuri varbūt nav pilnīgi vienoti karantīnas ieviešanas novērtējumā, tomēr pamatos atbalsta tādu vai citādu vīrusa izplatīšanās ierobežošanas mēru pieņemšanu. Viņi arī norāda, ka šo pasākumu mērķis nav pilnībā izskaust saslimšanu, kas nav iespējams, bet gan samazināt inficēšanās ātrumu, lai nepārslogotu slimnīcas. Neviens nevēlas Itālijas situācijas atkārtošanos ar pārpildītām slimnīcām un piespiedu triažēšanu, kad ārstiem ir jāizvēlas, kuru pacientu glābt un kuru atstāt nomiršanai. Tādas izvēles ir jāizdara kara laikā. Miera laikā tas faktiski nozīmē pilsoniskās sabiedrības un medicīnas ētikas, kādu mēs to pazīstam, beigas.

Tomēr ir jāatzīst, ka Zviedrijā vismaz šobrīd slimnīcas ar saviem uzdevumiem tiek galā. Valstī ir radītas papildus parastās un intensīvās aprūpes vietas slimnīcās. A. Tegnēls uzsver, ka valsts veselības sistēma ir labi attīstīta un pagaidām tā tiekot ar slodzi galā. Negribu iebilst tiem, kuri stāsta, cik liela slodze šobrīd ir zviedru mediķiem. To neviens nenoliedz. Kā saprotu, tad zviedri cenšas sabalansēt savu ekonomisko labklājību ar veselības aprūpes vajadzībām, ņemot vērā to, ka agri vai vēlu, bet slimību nāksies izslimot vismaz 60 % zviedru. Tad varbūt labāk agrāk nekā vēlāk? Īpaši, ja ar to var saglabāt ekonomikas dzīvotspēju.

Vēl, runājot par Zviedriju, nedrīkst aizmirst, ka tā ir samērā reti apdzīvota valsts. Arī ar to tā atšķiras no, piemēram, Lielbritānijas un Nīderlandes, kuras epidēmijas sākumā mēģināja pielietot līdzīgu stratēģiju kā zviedri. Zviedrijā slimība pamatā izplatās galvaspilsētā. Pārējā valsts teritorijā, arī citās pilsētās saslimšanas gadījumi ir reti. Turklāt Zviedrijā vairāk nekā puse mājsaimniecību sastāv no viena cilvēka, kas samazina inficēšanās risku.

Varbūt arī zviedriem ir vienkārši paveicies, jo pie viņiem nenotika tādi lieli masu pasākumi, kā „Čempionu līgas” futbola spēle ar vairāk nekā 40 000 skatītājiem no Itālijas Bergamo un 2500 spāņu līdzjutējiem. Šis pasākums izraisīja masu saslimšanu gan Itālijā, gan Spānijā un vēlāk tika nodēvēts par „epidemioloģisko bumbu”. Arī Vācijā lielākā vīrusa izplatība notika karnevāla pasākumu laikā Reinzemē. Savukārt salīdzinoši smagi piemeklētajos Bavārijas ziemeļaustrumos inficēšanās notika „Starkbier” (stiprā alus) festivāla laikā. Zviedriem tādu masu pasākumu, kuri pastiprinātu vīrusa izplatību, nebija. Protams, ka viņiem tādā ziņā paveicās. Nav pārsteidzoši, ka viņi cenšas šo veiksmi izmantot, lai paglābtu savu ekonomiku.

Šajā sakarā pat „zviedru ceļa” kritiķi citās valstīs atzīmē, ka nekur nav teikts, ka zviedru taktika nenostrādās. Nav izslēgts, ka tā funkcionēs. Kā atzīmē „Frankfurter Rundschau” kopš pagājušās nedēļas arī Zviedrijā palēninās inficēšanās temps. Uz to norāda arī britu „The Guardian”. Jāatceras, ka inficēšanās skaitļu samazināšanās nenozīmē vienlaicīgi arī mirstības samazināšanos. Attiecībā uz tiem, kuri saslima vakar, tikai pēc 10 dienām varēs pateikt, vai viņi izveseļosies vai nē.

Protams, ka arī Zviedrijā pandēmija ir radījusi problēmas. Nesen valsts krīzes štāba pārstāve norādīja, ka sakarā ar atsevišķu ķīmisko vielu piegādes grūtībām, zviedriem jārēķinās, ka vēlāk var rasties problēmas ar dzeramā ūdens apgādi. Neesot teikts, ka tā notiks, bet tā varot gadīties gan. Pandēmijas ietekme ir jūtama visās zviedru dzīves jomās, lai arī mazāk nekā citās Eiropas valstīs.

Būtiski ir piezīmēt, ka Zviedrijas likumi, atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm, neparedz ārkārtas stāvokļa ieviešanu miera laikos. Respektīvi, valdībai nav juridiska pamata slēgt veikalus un restorānus vai aizliegt iebraukšanu/izbraukšanu no Stokholmas. Te jāpiemin Somijas pieredze ar Helsinku karantīnu. Arī tur nācās to atcelt, jo nebija likumīga pamata tās ieviešanai. Zviedrijas parlamentā šobrīd gan pastāv vienotība jautājumā, ka varētu izmanīt likumu un ļaut masu pasākumu aizliegšanu un medicīnisko resursu pārdali valsts reģionu starpā. Lai gan starptautiskie mediji ziņo, ka zviedri tagad mainīšot savu pieeju, tas nav īsti pareizi. Nekādi plašāki aizliegumi ar šo likumu nav paredzēti. Šobrīd Zviedrijā spēkā ir tikai divi aizliegumi: ir aizliegti masu pasākumi ar vairāk nekā 49 dalībniekiem un kopš 3. aprīļa ir aizliegts apmeklētājiem ierasties pansionātos un veco ļaužu mītnēs. Arī skolas no 9. klases uz augšu un universitātes ir slēgtas. Zviedru taktika kopš paša sākuma paredzēja riska grupu izolāciju. Pārējā sabiedrības daļa varēja rīkoties brīvāk.

Vai citas Eiropas valstis varēja rīkoties pēc zviedru parauga? Nezinu. Iespējams, ka nē. Pat ja ņemam Latvijas situāciju, kur šobrīd nav tik liels saslimušo skaits, tad tomēr mēs atšķiramies no zviedriem. Gan iedzīvotāju blīvuma ziņā, gan sabiedrības apzinīguma līmeņa ziņā, par uzticēšanos iestādēm nemaz nerunājot.* Mans mērķis nav stāstīt, ka mēs vai kāda cita Eiropas valsts varējām rīkoties līdzīgi zviedriem vai kaut kā citādāk, nekā mēs to izdarījām. Vēlējos tikai izskaidrot, kas pamudināja zviedrus rīkoties tā, kā viņi rīkojās un ko tieši viņi darīja. Varbūt viņiem šis ceļš izvērtīsies par veiksmes stāstu. Tomēr nekur nav teikts, ka viņiem tas izdosies vai vēl vairāk – ka citas valstis būtu sasniegušas labākus rezultātus, ja darītu tāpat. Laiks rādīs, kas bija pareizi. Arī tad, ja zviedriem nāksies pastiprināt karantīnas pasākumus, arī tas nav nekāds iemesls rādīt ar  pirkstu uz viņiem un priecāties par to. Neviena valsts, neviens zinātnieks šobrīd nevar pateikt, kā tieši būtu pareizi rīkoties. Mēs visi būvējam kuģi brīdī, kad tas jau šūpojas okeāna ūdeņos. Mācamies no pašu un citu kļūdām, pieslīpējam savu taktiku. Vēlēsim veiksmi mūsu ziemeļu kaimiņiem viņu izvēlētajā ceļā.

* Zviedrijas sabiedrība, neskatoties uz valsts atšķirīgo pieeju krīzes risināšanā un daļas ekspertu kritiku, joprojām uzticas valdībai. Pēc jaunākajām aptaujām atbalsts premjerministram Stēfanam Lēvēnam ir pat pieaudzis. Arī viņa sociāldemokrātiskā partija, kuras reitingi vienu laiku atpalika no labējiem populistiem, šobrīd tos ir apsteigusi ar veselu 4 % atrāvienu.  


Papildinājums 27.04.2020

Šodien publicēta Sandras Veinbergas intervija ar zviedru ārstu, kurš plašāk izskaidro Zviedrijas izvēlēto taktiku. Starp citu, viņš arī norāda uz to, ka nav jēgas testēt visus cilvēkus pēc kārtas. Kas pirms kādas nedēļas uz to norādīju, ka šīs prasības pēc vispārējas testēšanas nav prātīgas, cilvēki bija neapmierināti. Daudziem arī nepatika šis raksts, jo zviedri, lūk, upurējot cilvēkus. Jāatgādina vēlreiz, ka epidemioloģija, kā jebkura zinātne, nav vienkāršojama līdz statistikas skaitļu salīdzināšanai. Jācer, ka pandēmija ļaus vismaz kādai daļai sabiedrības saprast to, ka šādi procesi ir kompleksi un sarežģīti.

Autortiesības ©Iveta Buiķe. Noteikumi atrodami šeit.
Foto: Stokholma Lincece CreativeCommons Zero

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s