Mazākā ļaunuma meklējumos

Pat negaidīju, ka ieraksts “Panem et circenses jeb kāpēc Kaimiņš Trampam rakstīja” radīs tādu atbalsi – cilvēki aktīvi lasa, dalās ar informāciju un arī ar savām pārdomām vēlēšanu sakarā. Ir dažādi viedokļi, bet lielu daļu apvieno viena pamatdoma: “Atkal jābalso par mazāko ļaunumu! Un ja vēl varētu saprast, kurš tas ir…”

Negribu noliegt, ka pašai pa galvu jaucas līdzīgas pārdomas. Atkal un atkal eju cauri partiju sarakstam un velku plusiņus un mīnusiņus. Visskaidrākā aina veidojas pie partijas “Progresīvie”. Tas ir viens no nedaudzajiem, ja pat ne vienīgais politiskais spēks ar skaidru ideoloģisko uzstādījumu – kreisie ar nostādni par lielāku sociālo taisnīgumu un rūpēm par vides aizsardzību. Ne džipotie “sociāldemokrāti”, kuri pavisam nesociāli ir patīrījuši Rīgas kasi, ka maz neliekas, ne ZZS “zaļie”, kuri pat depozītu sistēmu nav spējīgi ieviest, jo “Dūklavs neredz”, šīs abas idejas reālajā darbībā nepārstāv. Tas redzams katram, kurš palūkojas, kas noticis ar Rīgas kasi Ušakova “sociāldemokrātu” (iz-)saimiekošanas laikā.

Rigas budzets

Tuvāk par Rīgas budžetu un tā deficītu, kurš radies Ušakova un “Saskaņas” saimniekošanas laikā var izlasīt šeit.

Lai arī neesmu sociāldemokrātu vēlētāja, tomēr pie tās sociālās netaisnības, kāda valda Latvijā, būtu gatava balsot par “Progresīvie”, ja vien viņi neatbalstītu nepilsoņu vēlēšanu tiesības pašvaldību vēlēšanās, kas reāli nozīmē atdot Rīgu ušakoviešiem izsaimniekošanai uz gadu gadiem. Manu dzimto pilsētu kropļot tālāk un pataisīt par sādžu??! Nemūžam!

Tad jau labāk “Vienotība”, kuras nostādnes toreiz, kad viņa izveidojās un piedāvāja mūsdienīgas, eiropeiski orientētas valsts un sabiedrības modeli, visvairāk atbilda maniem uzskatiem. “Vienotība” savus vēlētājus smagi piemānīja. Manuprāt, vislielākā vaina tajā jāuzņemas mūsu partiju finansēšanas likumam. No valsts budžeta mēs partijām piešķiram maz. Mūsu kaimiņi igauņi un lietuvieši partiju darbam izmaksā 5 līdz 6 miljonus euro gadā. Mēs tikai nedaudz vairāk par pusmiljonu. Bet deputātu kvotās ļaujam sadalīt 20 miljonus no valsts budžeta! Vai tas nav absurds?! Labāk būtu pusi no šiem 20 miljoniem iedevuši partijām, lai nepieļautu lielu sponsoru ietekmi uz tām. Pārbaudītu naudas izcelsmi, lai nebūtu tādu gadījumu, kad trūcīgi pensionāri ziedo 30 000 euro partijai un neviens gailis pakaļ nedzied. Skaidrs taču, ka šīs naudas devējs ir kāds cits un viņš neziedo par skaistām acīm vien – pretī sagaida konkrētu pretīmnākšanu. Un pēc tam vēlētājs brīnās – kāpēc no budžeta nepietiek izglītībai, veselības aprūpei un daudz kam citam? Tāpēc arī nepietiek, ka partijām darbam nauda ir vajadzīga un naudas devējiem ir savas intereses. Ja naudu partija nevar saņemt no budžeta, tad ir jāmeklē kur citur. Sanāk kā sakāmvārdā “skopais maksā divreiz”. Latvijas sabiedrība jau ir samaksājusi ne tikai divreiz, bet divsimtreiz vairāk vismaz. Manuprāt, tieši šī situācija bija viens no lielākajiem “Vienotības” klupšanas akmeņiem.

Nevar nepamanīt kā “Vienotībai” uzbruka daudzi mūsu “neatkarīgie” mediji un arī troļļu bari internetā un soctīklos. Diemžēl partija pati un īpaši viena konkrēta persona ar savām ambīcijas un negodīgo rīcību palīdzēja nelabvēļiem nogremdēt “Vienotību”, kura tagad ir zaudējusi reputāciju un cieņu ļoti lielas daļas vēlētāju acīs. Ja līdz tam brīdim, kad “Vienotība”pati nogremdēja savu premjerministri (nesauksim vārdā un nerādīsim ar pirkstu, kuras personas ambīciju dēļ tas notika), uzbrukumi partijai nevainagojās lieliem panākumiem (savstarpējais “melnais PR” ir ierasta lieta Latvijas politiskajā dzīvē un vēlētājs līdz zināmai robežai ir imūns pret to), tad pēc šīs prātam neaptveramās nejēdzības “Vienotība” pārvērtās par mērķi, uz kuru šāva katrs, kam nebija slinkums – partijai vairs īsti nebija, ko likt uzbrukumiem pretīm.

Neskatoties uz visu, “Vienotībai” vēl tagad ir atzīstams cilvēkresurs – daudzi spējīgi un pieredzējuši politķi, kā arī gudri un aktīvi jaunpienācēji. Neizslēdzu, ka “Vienotība” varētu pretendēt uz “mazākā ļaunuma” lomu. Nekad nebiju domājusi, ka vēl kādu reizi varētu apspriest iespēju balsot par šo partiju, bet ir reāli jāatzīst, ka pieredze, izglītība un profesionālisms valsts vadībā ir nepieciešams – un šajā ziņā neviens vēl joprojām “Vienotībai” ūdeni nevar pienest. Manuprāt, tieši vecās “Vienotības” nopelni un cilvēki ir “Jaunās Vienotības” stiprākā puse un partijai tā vajadzētu pozicionēt sevi priekšvēlēšanu kampaņā.

Kā Latvijas un latviešu patriotei, man roka neceļas vērsties pret “Nacionālo apvienību” – ir vajadzīga partija, kura pilda nacionālā minimuma programmu. Arī NA ir daudzi patrioti, tāpēc tik ļoti gribētos, lai viņi caur partijas iekšējo demokrātiju spētu atbīdīt malā tos spēkus, kuru rīcība ir metusi ļoti nopietnas aizdomu ēnas uz partiju.

Cerības raisa “Jaunā konservatīvā partija”, kura visai skaidri ir nostājusies korupcijas apkarošanas pozīcijās. Diemžēl pret viņiem jau no paša sākuma bija vērsts “melnais PR”, apsūdzot viņus vai visos pasaules grēkos. Tas nav nekāds brīnums, jo t.s. “valsts sagrābējiem”, ir bail no tā, ka pie varas nāktu spēki, kuri varētu vērsties pret viņiem. Ja bija kāds brīdis, kad Rīdzenes sarunu varoņi bija nobijušies, tad tas bija pirms “Tautas sapulces”, uz kuru pirms gada aicināja JKP. Cīņā pret “Tautas sapulces” organizatoriem tika mesta vesela informatīvā trokšņa cēlāju armija – uz fronti nosūtīts katrs, kurš vien pildspalvu rokā spēja noturēt. Par to jau toreiz rakstīju:

…manuprāt, mūsu organizētās noziedzības aprindas šajā lietā kopē Kremļa taktiku “Boeinga MH17” gadījumā. Arī toreiz tika radīti neskaitāmi stāsti, kuri nebija patiesi, neskaitāmas versijas, kuru radītais informatīvais troksnis nomāca notikušā patieso versiju. Domāju, ka lasītājs atcerēsies gan stāstus par to, ka lidmašīnā vesti līķi, ka trīs km attālumā bijis ukraiņu iznīcinātājs un tamlīdzīgas blēņas. To uzdevums bija tikai viens – duļķot informatīvo lauku tik ilgi, kamēr patiesība kļūst tikai par vienu no iespējamajām versijām.

Tieši tas pats šobrīd notiek Latvijā ar “Rīdzenes sarunām” – oligarhi ir mūsu raķetes “BUK” komandētāji, mūsu valsts ir MH17. Vienīgā patiesība ir tā, ka valsts ir nozagta. Pie šī fakta mums ir jāturās informatīvajā telpā un katram, kurš publicē kārtējo uzmanību novērsošo versiju, ir jāpiekar birka – viņš ir piederīgs pie valsts slepkavu aprindām.

Valsts nozadzēju “melnais PR” pret JKP izdevās, uz mītiņu pie prezidenta pils sanāca vien kādi 1000 cilvēki un blēžiem kļuva skaidrs, ka viņi var gulēt mierīgi – vidējam latvietim jeb latviensis vulgaris budžeta izzagšana neinteresē. Politiskie spēki, kuri sev uz karoga uzraksta cīņu pret korupciju, vienkārši izsakoties, var pūst paši sev ļipā, kamēr ragi taisni – vēlētāju vairākumam tas ir vienalga.

Daļa sabiedrības atrunājās, sak, vai tad šiem var ticēt? Kur garantija, ka paši arī vēlāk nepaliek par korumpantiem? Nē, tādas garantijas nav. Mums jau ir nākuši politiskie spēki, kuri rakstīja cīņu pret korupciju uz sava karoga un pēcāk paši krita varoņu nāvē, noslīkstot korupcijas purvā. Tomēr karts no viņiem ir devis savu pozitīvo vilkmi, ja arī “tikai” tajā, ka kopumā izmainās sabiedrības attieksme pret nodokļiem, to nemaksāšanu un to izsaimniekošanu personīgu interešu labā. Tāpēc iespēju izdarīt vismaz kādu darbu korupcijas apkarošanā ir jādod tiem, kuri to uzņemas – šoreiz JKP, lai kā tas nepatiktu pašreizējajiem budžeta un ES fondu naudu “kūrētājiem”.

Pieļauju, ka tieši tāpēc, lai JKP maksimāli gremdētu, tika izvēlēts jauns projekts ar nosaukumu “Kam pieder valsts?”. Partija izceļas ar skaļu kliegšanu un cīņas “pret visiem, jo visi ir zagļi” imitāciju. Tā piesaista cilvēkus, kuri patiešām ir dusmīgi par korupciju un valsts izzagšanu. Liela daļa no viņiem ir vienkārši cilvēki, kuri alkst vienkāršu atbilžu. Veikli profesionāļi tādas ir sagādājuši un īstā ideoloģisko diversantu manierē apstrādā KPV potenciālo elektorātu*. Pareizi Tviterī raksta profils @naivists:

Tikai nesakiet, ka KampValsts tekstus raksta viņi paši! Tur ir cītīgi piestrādāts, lai “domu” atspēkošanai no saprātīga cilvēka puses būtu jāiegulda daudz darba, lai šķeltu “valsti” un “tautu”. Nu, kaut vai šis piemērs spriedelējumā par IKP.

Kriss R atspekojums

Par KPV esmu jau rakstījusi kopumā četrus rakstus, tur īsti vairs nav ko piebilst. Ja nu vienīgi atgādināt “KPV jeb Sestā Oktobra Mannas Lietus liecinieku” faniem, ka pret partijas “spici” A. Kaimiņu un A. Zakatistovu notiek kriminālprocess, kura rezultāts vēl nav zināms. Tāpēc nemaz nav tik neticams scenārijs, ka partija kādā jaukā dienā nokļūst Alda Gobzema rokās. Un caur viņu, iespējams, jau iepriekšējā ierakstā aprakstītajā ietekmē. Jūs teiksiet – brīvs cilvēks brīvā valstī var tikties jebkur ar jebko? Es jums piekritīšu. Šis attēls pats par sevi neko neliecina, vienkārši krājās pie citiem materiāliem mapītē ar uzrakstu “KPV un Saskaņa”.

Grutupa regs

Par pārējām latviskajām partijām, diemžēl, arī neko pārāk pozitīvu nevar uzrakstīt – dīvaini veidojumi ar daudziem veciem vēžiem jaunās kulītēs un neskaidras izcelsmes, bet lieliem finansiāliem līdzekļiem. Lai arī ne tik lieliem kā “Saskaņai” vai ZZS, bet viņi jau vēl tikai vai atkal gatavojas uznācienam. “Attīstībā/Par” vairāki godīgi un atbildīgi cilvēki ir paspējuši iestāties un tikpat ātri atkal izstāties. Man kustība PAR jau īsi pēc dibināšanas nekādu lielu sajūsmu neizsauca. Kopš tā apvienojusies ar “Latvijas attīstībai”, nevaru nevienam ar tīru sirdsapziņu ieteikt balsot par viņiem, tāpat kā par “Reģionu apvienību”, kura kopā ar “Saskaņu” un ZZS padarīja Oligarhu lietas PIK darbu par bezjēdzīgu. Nedrīkst aizmirst LRA deputāta Šica īpašos nopelnus pie tā, ka PIK savu izmeklēšanu pabeidza bez jebkādiem taustāmiem rezultātiem. Jāatgādina arī LRA deputāta Daiņa Liepiņa darbība, kurš vispār paralizēja Saeimas darbu un meloja vēlētājiem, ka nav vainīgs, kaut tiesā vēlāk viņa vaina tika skaidri pierādīta. Uz turieni no “Vienotības” pārgāja E. Smiltēns, par kuru tauta joko, ka “viņš iekāpis nepareizajā vilcienā. Laikam gribēja uz Varšavu, bet sanācis ne ta uz Rēzekni, ne ta uz Veļikije Luki.”. Ja man dažos vārdos būtu jānoraksturo LRA, tad es teiktu, ka tie ir pagastveču rokaspuiši. Domājoši cilvēki taču zin, ko Latvijas attīstībai dod Pašvaldību savienība…

Nepieminēti paliekuši vien divi lielie spēlētāji – ZZS un “Saskaņa”, kurus vismazāk ir skāruši latvisko partiju savstarpējā “melnā PR” samazgu spaiņi. Vai par to būtu jābrīnās? Manuprāt, nē. Tieši šīs divas partijas/viņu biedri un/vai sponsori jau gadiem un gadu desmitiem ir pārvaldījušas gan valsts, gan daudzu pašvaldību budžetus. Līdzekļu un ietekmes viņiem ir pietiekoši, lai apmaksātu gan profesionālus PR kampaņas speciālistus, gan labvēlīgu mediju vidi. Īpaši ZZS ir pratusi turēties pie t.s. “tramvaja principa” – klusi un mierīgi bīdīt savas intereses, neradot ažiotāžu medijos. Abām šīm partijām par labu nāk cīņa pārējo partiju vidū. Uz KPV fona ZZS vispār izskatās kā gudrības un profesionālisma iemiesojums. Abi lielie spēlētāji var salīdzinoši mierīgi raudzīties vēlēšanu virzienā – skaidrs ir, ka viņi cāļus skaitīs rudenī un, atkarībā no vēlēšanu iznākuma, veidos šadu vai tādu slēptu koalīciju. Atklāta tā nebūs, jo visdrīzāk bez “Saskaņas” koalīciju sastādīt nevarēs un ZZS vārdos ir novilkusi sarkanās līnijas – ar “Saskaņu” ni un ni! Bet reāli, pavērojot balsojumus Saeimā vai notiekošo pašvaldībās, kur šīs abas partijas jau sen veido koalīcijas, aizmugures vienošanās turpināsies un valstī nekas nemainīsies. Pavērojiet kaut vai Oligarhu lietas izmeklēšanas komisiju – ar kuru partiju balsīm tā tika neitralizēta? Pavisam draudzīgi ar S, ZZS, LRA un daļēji arī NA. Vienīgi “Vienotība” centās spirināties, bet bez reāla rezultāta. Tātad sarkanās līnijas šurp vai turp, reālā koalīcija ir jāvērtē nevis pēc vārdiem, bet pēc darbiem.

Tā nu mēs nonākam pie skumjas atziņas – nākošā Saeima draud ar vēl lielāku “Saskaņas” un ZZS ietekmi, ar vēl spēcīgāku viņu spiedienu uz medijiem, lai varētu dzīvot zaļi un saskaņoti turpināt šeptēties pa valsts, pašvaldību un ES fondu naudām aiz KPV darbības imitācijas dūmu svecēm. Ja nenotiks nekas ārkārtējs un negaidīts, tad nākošais Saeimas sastāvs būs vēl sliktāks nekā varam iedomāties.

Ko darīt? Varbūt jums, lasot šo rakstu vai domājot par rudens vēlēšanām, ir radušās idejas, kas jādara, lai novērstu Latvijai draudošās briesmas. Padalieties ar tām,

 

 


*Facebook “Elfu vienības” lapā ieraudzīju linku uz video par to, kā zombēt cilvēkus, kā panākt, lai cilvēks notic jebkuram absurdam un nepatiesībai. Tie, kuri prot krieviski, šeit var noskatīties interesantu video par šo tēmu.

Tie, kas labāk saprot angļu valodu, informāciju atradīs pie Natgeotv.com, Brain Games.

===========================================================================

Paldies par nosūtītajiem komentāriem, tie ir noderīgi. Daži labi papildina rakstu, kā šis:

Vienotība vienmēr ir atbalstījusi partiju finansēšanu no valsts budžeta, un panāca, ka tas vispār tiek darīts. Absolūti nepietiekamā apjomā, pilnībā piekrītu, kā arī pārmērīgi ierobežota šī finansējuma izmantošana, bet ir!

 

 

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s