Neonikotinoīdi aizliegti – ar bitēm būs viss kārtībā?

Latvija balsoja pret neonikotinoīdu aizliegšanu, tomēr mēs izrādījāmies mazākumā – šī substance tagad būs aizliegta visā Eiropas savienībā. Arī Šveice sekoja šim piemēram. Tur neonokotinoīdi būs aizliegti ar 2018. gada beigām.

Vai tagad ar bitēm viss būs kārtībā? Papētīju, ko par šo jautājumu publicējusi vāciski rakstošā prese un nosecināju, ka speciālistu sajūsma nav pārāk liela. Kopumā prese atzīst, ka tas ir solis pareizā virzienā. Piemēram Šveices «Neue Zürcher Zeitung» vairākos rakstos norāda uz to, ka “Pētījumi pierāda, ka insektu inde ir kaitīga bitēm”.

Arī vācu prese kopumā atzīst, ka aizliegums ir pareizs. Tomēr liela daļa publikāciju norāda, ka neonikotinoīdu aizliegšana pati par sevi problēmu neatrisinās. “Tagad ES ir ieguldījusi miljonus euro, lai pierādītu, ka insektīdi ir kaitīgi insektiem. To mēs taču zinām kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem”, sarunā ar vācu “Die Zeit” žurnālistu norāda Bernes Bišu veslības institūta vadītājs Peters Noimans. Pēc neonikotinoīdu aizliegšanas zemnieki izvēlēsies citus līdzekļus. Nākošā pesticīdu paaudze jau ir gatava.

Arī britu entomologs Deivs Gulsons nesen intervijā BBC-Radio teica, ka 1940. gados cilvēce izmantoja organohlorpesticīdus kā DDT. Kad tos aizliedza, tad zemnieki pārgāja uz pesticīdiem uz fosforskābes bāzes. Tad parādījās neonikotinoīdi. Tam sekos atkal kaut kas cits, bet līdzigi kaitīgs. Ja mēs šo apburto apli nepārtrauksim, tad nav cerību, ka vides aizsardzībā būs sperts nozīmīgs solis, uzskata eksperts.

Bites apdraud arī citi apstākļi kā monokultūru lauksaimniecība. Eksperti skaidro, ka visu veidu bites cieš no viepusīga uztura, ka ziedputekšņi visi nav vienādi. Ja bitei sasniedzami vien hektāriem plaši lauki ar rapsi vai kukurūzu, tad tas vājina bites.

Arī privātajos dārziņos daudziem šķiet pievilcīgāks sakopts mauriņš ar tūjām gar malu. Vai akmens dārzs, kurā arī neaug nekas insektiem piemērots. Arī pļavas cilvēks mēslo un pļauj, kamēr tajās neaug nekas cits kā pienenes un mārpuķītes. Strautiņi tiek iztaisnoti, purvi nosusināti, koki nocirsti un zari izvesti, lauku malas izravētas, lielas zemes platības nobetonētas – kur lai insekti, arī bites patveras?

Pasaulē ir 9 veidu medus bites, Eiropā ir tikai viena veida. Tās apdraud ievazātie parazīti kā Varroa ērces. Tās jau ir kļuvušas par īstu sērgu un draudu bitēm Eiropā, bet šobrīd no Āfrikas uz mūsu pusi virzās vaboles Aethina tumida, tās sasniegušas jau Dienviditāliju. No Āzijas nāk Vespa vetulina, kuras ķer bites. Vācijā šīs lapsenes pirmo reizi konstatētas 2014. gadā, tāpat kā parazīts Nosema ceranae. Speciālisti aicina kritiski izvērtēt nepieciešamību pārsūtīt bites pa visu pasauli, lai kultivējot padarītu tās piemērotākas medus ieguvei. Bet tā pazūd bišu spēja piemēroties vietējiem apstākļiem, slimības un parazīti tiek izplatīti uz vietām, kurās tie iepriekš nebija – bišu dabīgā selekcija tiek pārtraukta.

Tomēr eksperti uzskata, ka pilnīgai panikai nav pamata. Dažos reģionos bišu saimes zudums ir virs normālā, tomēr pagaidām biteniekiem izdodas to izlīdzināt ar jaunu saimju izaudzināšanu. Viņi arī atzīmē, ka vēl svarīgāk par pesticīdu aizliegšanu, būtu no pašiem pamatiem izmainīg lauksaimniecības struktūru. Bitēm no tā būtu vislielākais labums.

Lai arī jaunie likumi bitēm palīdzēs, tomēr vislielākā palīdzība varot nākt tikai no sabiedrības, uzsver P. Noimans. “Manī cerību rada situācija, ka daudzi jauni cilvēki ir sākuši turēt bites. Man ir sajūta, ka sabiedrība ir sapratusi šo problēmu.”

Tā patiešām ir, cilvēki pat pilsētās ir sākuši turēt bites, par to rakstījusi arī latviešu prese, kā “Bites ieņem pilsētu. Vīnē plaukst “jumtu” biškopība”. Arī junioriem.lv rakstīja par urbāno biškopību.

Bites ir ļoti svarīgas, jo ja bišu vairs nebūtu, tad 7–15 gados pasaule aizietu bojā.Tāpēc ir derīgi katram no mums zināt, kas var palīdzēt bitēm. Mēs savās mājās jau vairākus gadus mazajā dārza pleķītī esam atteikušies no augiem, kuri nedod barību insektiem. Tajā vietā dobēs sējam sēklas no paciņām, kurās ir bitēm draudzīgs ziedu maisījums. Dārzā karājas arī viena “insektu viesnīca”. Tas nav daudz, bet ja katrs, kuram ir tāda iespēja, nedaudz piedomātu, kā dod mājvietu arī insektiem – pasaule kļūtu draudzīgāka arī bitēm.

Avoti:
Foto – Die Zeit Glābiet bites, bet ne tā!
Kāpēc mirst bites?

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s