Tracis ap Eiropas preču duālo kvalitāti. Mājsaimnieces viedoklis

Sarunās ar draugiem, paziņām vai nejauši satiktiem cilvēkiem gadās dzirdēt interesantus viedokļus, stāstus vai uzskatus. Tā savā laikā radās ideja nopublicēt vienkāršu cilvēku atmiņas no padomju laikiem. Vakar savukārt izveidojās interesanta saruna par šobrīd akutālo Eiropas preču duālās kvalitātes jautājumu. Mana sarunu biedrene pauda viedokli, kurš reti vai vispār neparādās medijos, bet man viņš šķita interesants. Nolēmu pēc atmiņas pierakstīt viņas teikto un darīt pieejamu lasītājiem. Māra (vārds mainīts) ir apmēram 40 gadus veca sieviete, precējusies, divi bērni, pēc profesijas mediķe, nav sabiedrībā pazīstams cilvēks. Īsi sakot – viena no mums. Zinot viņas profesiju, iejautājos, ko viņa domā par PVD pētījumu atiecībā uz Latvijā nopērkamo ārvalstu produktu sastāva atšķirībām no Rietumu valstīs pārdotajiem produktiem. Tā mums izraisījās saruna, kuru šeit pēc atmiņas pārstāstīšu.

 

“Atzīšos, ka šis jautājums man personīgi nav aktuāls,” atbildēja Māra un turpināja:

Es reti pērku tos produktus, par kuriem ir runa. Kā lasīju, laboratorijā ir iztestēts, piemēram, kāds tējas dzēriens. Kā mediķe uzskatu, ka tāds vispār nav jālieto uzturā. Visi šie vairāk vai mazāk saldinātie dzērieni ir kaitīgi gan ķermenim, gan zobiem. Ja cilvēki izšķiras pirkt šādu dzērienu, tad nav vairs lielas atšķirības, vai tur ir saldinātājs, cukurs vai vēl kaut kas līdzīgs – neko labu viņu veselībai šis produkts nedos. Arī no “Marsa” un citiem našķiem labuma maz. Arī margarīns nav jālieto pastāvīgi pārtikā. Ja kādreiz vajadzīgs, tad nopērkam sviestu, bet pat sviests nav produkts, kurš būtu regulāri lietojams lielos apmēros.

Tas pats ar “Nutellu” – produkts ar augstu tauku un cukura saturu. Man nav saprotams, kāpēc tāds vispār jālieto uzturā? Ēdot šo saldo tauku masu, paaugstinās nelabvēlīgā holesterīna saturs asinīs un tiek veicināta daudzu ar nepareizu dzīvesveidu saistīto slimību rašanās – no aptaukošanās līdz cukura diabētam. Vai tajā ir vājpiena vai sūkalu pulveris – tas man atgādina stāstu par Jaungada sagaidīšanu, kur tika dzerts alus, šņabis, vīns un konjaks, beigās uzkožot pīrādziņu. Kad nākošajā dienā ir nelaba dūša un galvassāpes, tad par galveno vaininieku pasludina pīrādziņu.

Lasīju, ka PVD ir atzinis, ka atšķirības ir, bet tās esot nenozīmīgas. Kā saprotu, par to PVD ir saņēmis daudz kritikas. Man grūti spriest, neesmu iedziļinājusies, bet ja nu PVD ir taisnība un no uzturviedokļa šīs atšķirības patiešām ir nelielas? Kā mediķe varu ar pilnu atbildību apgalvot, ka vislabāk cilvēku veselībai būtu pilnībā atturēties no lielas daļas iztestēto produktu lietošanas. Pie tam, izlasiet sastāvu mūsu pašu saldumiem, tai pašai “Laimai”. Tur arī nekas īpaši labs nav. Ja nopērku kādu no šiem našķiem, tad apzinos, ka tie ir našķi un tādus galdā lieku reti. Arī “Laimas” konfektēs ir sastāvdaļas, kuras nebūt nav tās vajadzīgākās, bet man viņas atgādina bērnību un pa retam arī mūsu mājās viņas tiek uzliktas galdā. Tad es nelauzu galvu par atsevišķām sastāvdaļās, apēdu un priecājos. Ja pamatā cilvēki ēdīs pilnvērtīgu pārtiku, tad atsevišķs produkts, vai ar sūkalu vai vājpiena pulveri, nekādu ietekmi uz organismu neatstās.

Mūsu ģimenē, izvēloties našķus, pērkam arī Latvijas mazo zemnieku saimniecību ražotos saldumus. Mūsu mājražotāji, mazie uzņēmumi ražo bagātu klāstu ar dabīgiem un garšīgiem saldumiem – zefīru, saldējumu un daudz ko citu. Mēs labprāt izvēlamies Latvijas preci un no tā ir dubults labums – atbalstām vietējos ražotājus un ēdam labākus produktus.

Atsevišķs stāsts ir kafija un veļas pulveris. Ja gribat dzert labu kafiju, pērciet pupiņas un maļiet paši. Kafija ļoti ātri zaudē aromātu. Pirktā maltā kafija jau dažas dienas pēc paciņas atvēršanas ir zaudējusi daudz no savas kvalitāts. Es pērku kafijas pupiņas veselas un maļu pirms kafijas vārīšanas. Un pat pupiņas ar laiku zaudē aromātu. Ja nopērku pupiņas kilograma pakā, tad lietošanā atstāju tikai trešdaļu. Pārējās divas trešdaļas iesaldēju divās atsevišķās porcijās.

Ar veļas pulveri man ir īpašs stāsts. Pateikšu tikai tik daudz, ka nepērku pazīstamos brendus, jo tie ir dārgi. Būtībā maksājam par viņu TV un citām reklāmām, bez tā, ka saņemam labāku kvalitāti. Veikalu ķēžu pašmarkas testos bieži ir atzītas par labākām nekā slavenie nosaukumi. Tagad internetā ir pieejama informācija, atliek pameklēt un atrast izeju. Varbūt nav tik vienkārši, bet iespējas tagad ir plašas. Mūsu cilvēki tādā ziņā arī ir paslinki, daudzi nerūpējas par to, kādu iespaidu uz apkārtējo vidi atstāj viņu rīcība. Bet tas ir cits stāsts.

Redzu, ka šobrīd ir liela ažiotāža ap produktu dažādo kvalitāti. Domāju, ka ir labi, ja Eiropas komisija tuvāk pētīs šo jautājumu. Cik liela ir problēma, es nevaru spriest. Katrā ziņā tas ir jautājums, ar kuru var labi labi uztaisīt sev politisko kapitālu – sacelt lielu brēku ap šo lietu un tad mesties cīņā, lai parādītu vēlētājiem, cik ļoti mums rūp viņu labklājība. Vai tas tiek izmantots šādiem mērķiem, to gan es nezinu un atturēšos spriest.

Mani šobrīd daudz vairāk par sūkalu un/vai vājpiena pulvera jautājumu, par palmu eļļu (piezīmēšu, ka tās kaitīgums ir pārvērtēts) uztrauc, kas notiks ar mūsu veselības sistēmu, ar veselības apdrošināšanu. Šobrīd tā tiek novirzīta  privātās apdrošināšanas virzienā, kas ar laiku novedīs pie ASV līdzīga stāvokļa – kad daudziem būs pieejama labākā gadījumā neatliekamā palīdzība. Šī ir ārkārtīgi savarīga lieta, bet dīvainā kārtā sabiedrības uzmanība tam pievērsta daudz mazāk nekā sūkalu pulverim vai palmu eļļai ārzemēs iepirktajos produktos (nez kāpēc tikai ārzemēs iepirktajos, par vietējiem nerunā neviens.) Tomēr no stāvokļa veselības sistēmā patiešām ir atkarīga mūsu veselība un pat dzīvība. To būtu derīgi saprast.

Tas bija īss manas sarunas ar Māru atstāsts, kuru apkopoju tā, kā sapratu viņas teikto.


 

Tas, ka Eiropas komisija izpētīs atšķirības produktu kvalitātē, ir labi. Jāatzīmē gan, ka reālas izmaiņas šajā jautājumā nebūs sasniedzamas uzreiz. Jo pretēji daudzajiem apgalvojumiem soctīklos, neviens normatīvs akts nepiešķir preču zīmei normatīvu statusu – respektīvi, tā ir ražotāja brīva izvēle, vai produktu ar identisku nosaukumu visur tirgot ar identisku sastāvu vai nē. Tātad tik ilgi, kamēr netiks izstrādātas un pieņemtas izmaiņas likumdošanā, produktu sastāva atšķirības būs tikai morālas dabas jautājums, bet ne juridisks. 

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s