Mīti par dzīvi padomju laikā – mīts par “īpaši kvalitatīvajiem” pārtikas produktiem

Vācot atmiņas par dzīvi PSRS secināju, ka blakus cilvēku likteņiem, tajās atspoguļojas patiesība par vairākiem mītiem, kuri tiek neatlaidīgi uzturēti sabiedriskajā infotelpā. Par galvenajiem no tiem apkopošu atrastos komentārus atsevišķā materiālā. Šeit – mīts par pārtiku PSRS.

Godīgi sakot, šis mīts ir vismīklainākais. Padomju cilvēka standarta uztura komplektu šobrīd var nopirkt jebkurā lieltirgotavā – rupjmaize, putras, piens, krējums, kartupeļi, desa, cīsiņas, tēja un cepumi. Pēc vēlēšanās augstāk minētajam klāt var piepirkt sliktas kvalitātes liesu lielopa gaļu, vistas kājiņas, šķidru krējumu, kausēto sieriņu, siļķi, saldējumu un “Žiguļovkas” pudeli – tad komplekts būs pilns. Kā to var uzskatīt par labāku salīdzinot ar mūsdienu pārtikas dažādību (desmitiem desu šķirņu, kaudzēm dažādu svaigo dārzeņu un augļu) – tas man ir mīkla.

Kā atsevišķs mīts internetā staigā pasaciņas par “padomju GOSTiem”. It kā viss, kas ražots pēc šiem “GOSTiem” ir tik kvalitatīvs, ka liec kaut karalienes galdā. Esam jau nonākuši pie tāda mūsdienu tirgzinības marazma kā desu un alus brendi “kā PSRS pēc GOST” (tā raksta uz iepakojumiem). Patiesībā GOST bija vienkārši aprakstīta sastāvdaļu procentuālā attiecība un norādīts, ar ko tās var aizvietot. Lūk, te ir 1979. gada ГОСТ 23670-79, kurš nosaka desu un cīsiņu sastāvu: “Lielopu, cūkas, jēra gaļas vietā var koplietot olbaltumvielu stabilizatoru, liellopa vai cūkas gaļas masu, pārtikas asiņu plazmu, cieti vai kviešu miltus”. Kā redzat nekas apburoši kvalitatīvs tajā nav aprakstīts. Tā kā visi šie GOSTi, kā arī kautk kādas īpašas kvalitātes PSRS produkti ir viens liels mīts un pasaka. Visi šie produkti šodien ir atrodami jebkurā veikalā, pie tam bez rindām un deficīta. *

========================================================================

 

24.08.2017, diskusija draugos.lv Modra Slavas profilā

M.R.

Tika lietoti citi konservanti, indīgās anilīna krāsvielas, bet ar visādiem recinātājiem un aromātiskām piedevām bija trūcīgi. Tie sviesti palikuši atmiņā – pašu drupeni un ar rūgtu sviestskābes virskārtu. Tolaik izvēlējos margarīnu.

J.B.

Gribat zināt par margarīnu? Vislētāko un draņķīgāko margarīnu rija visi,kuri jebkad padlaikios ir ēduši konditorejās un un kafejnīcās svaigās,tikko ceptās bulciņas, smalkmaizītes. Ļoti vienkārši – kaste sveramā margarīna (tas bija vislētākais)no tuvākā veikalā uz veltīgi,pretī – kaste sviesta, starpība uz pusēm… Domājat,slavenajā “Vecrīgā” eklēru krēms bija no sviesta? Daļai jau bija – tikai savējiem. (devil)
Pie nelielām pienotavām ārpus pilsētām,dienām ,nokrautas ārpus telpām, saulē stāvēja pudeļu kastes ar nerealizēto pienu un kefīru(jā,jā, kefīru) – tur to pārstrādāja garšīgā un veselīgā biezpienā… Gandrīz neslēpjoties.

Kāpēc Latvijas upēs praktiski vairs nav vēžu? 50-tajos, 60-tajos vēl bija, 70-to beigās pazuda, gandrīz pavisam, pat tie, kurus no citiem reģioniem ieveda un ielaida Latvijas ūdenstilpnēs, (varen lepni izreklamējot kā kārtējo ”sociālisma sasniegumu”) nosprāga gada laikā… Tādēļ, ka vēži īpaši jūtīgi reaģē uz piesārņojumu. Īpaši minerālmēslu…Un tos kolhozi bēra uz nebēdu, īpaši uz sakņaugiem. Burkāni, kartupeļi puva jau novācot – pārsātinājums ar slāpekli, iznāk jau apjomā liela raža, plāni pildās. Tas, ka pēc mēneša sapūst – kam kāda daļa, plāns pārpildīts…Un visus šos minerālsūdus lietus skaloja upēs…Teiksiet – kontrolēja? Ne velna nekontrolēja…Ciest dabūja tikai tie, kuru pārbaudītājiem piedāvātais cepetis nebija pietiekoši labi izcepts…(Pārnestā nozīmē).
Daudzi nesaprot padlaiku ABSOLŪTO varas vertikāli – roka roku mazgā, abas melnas. Par jebkuru pārkāpumu būtu jāatbild arī pārkāpēja priekšniecībai, tālāk priekšnieka priekšniekam u.t.t… Pa ”partijas līniju”…Noslēpa visus pārkāpumus, ja vien rezultātā varēja atskaitīties par ”sasniegumiem”. Un tā VISĀS ražošanas nozarēs TOTĀLI.

M.R.

Amonjaka ūdens vistrakāk indēja ūdens dzīvniekus, bet vēžu gadījumā – arī slimība, vēžu mēra epidēmija. Jā, pēcpadomju periodā vēži vairumā upīšu atkal ir atgriezušies.

J.B.

Tas amonjaka ūdens jau skaitījās viens no slāpekļa avotiem – uzņemams pat caur lapām…Un kas ir ”amonjaka ūdens”, tā teikt, tautas valodā? Ožamā spirta šķīdums…Varētu jau pameklēt ķīmisko formulu, uzrakstīt, kas īsti notiek tam draņķim sadaloties, bet vai ir vērts?

Savā komentā es gribēju pateikt kaut ko citu – PSRS varēja ražot kā tik ienāca prātā, lietot ko vien sagribēja, mainīt tehnoloģijas, ražot brāķi un ja tūlīt neviens nenosprāga, nekas nenotika… Gosti un standarti, pārbaudes…Par tādām ”pārbaudēm” visa priekšniecība zināja mēnesi iepriekš, izlaida priekšzīmīgu preču vai pārtikas partiju un labi ātri zvanīja paziņām – ”vedīsim uz to veikalu, brauc ātri, vadītājs pieturēs savējiem”…Un visi pārbaudītāji zināja, ka pārbadāmā prece būs priekšzīmīga, ka arī to – kāpēc..

Un zināja, ka nav jābāž deguns kur nevajag – priekšnieku priekšnieki visiem vieni… TĀ BIJA VISUR! Izņemot militārja jomā…Galvenais – plāns un tā pārpilde, atskaite augstākstāvošajiem. TOTĀLA ”POHAZUHA”.

A.P.

Jā, pienam lika klāt kaut kādus s…us, lai tas neskābtu. Bet to, ka alusbāros pie atšķaidīta un sāja tika piebērts nedaudz veļas pulveris “Kristall”, to es tiešām zinu. Pulverīti bēra klāt, lai būtu putiņa! To paši bārmeņi tika stāstījuši! Atceros, ka vienreiz nopirku lielo burku ”tušonkas ” un no tās izgrābu vismaz karoti kaut kāda nitrāta, kuru lika klāt pie visiem gaļas produktiem, lai saglabātu sārtu krāsu. Laikam bij pārcentušies un piegrūduši pamatīgi, jo lielie kristāli nevarēja pat izkust!

Atceros kā tajos laikos migloja ar herbicīdiem laukus, pie tam tā inde glabājas caurstaigājamos šķūņos bez jebkādas uzskaites un uzraudzības. Kad es gāju septītajā klasē, tad viena meitene vecāka noindējās tieši ar herbicīdu. Tas bija ap 1964. vai 1963. gadu Daugavpils rajona kolhozā “Brīvais arājs”! Protams, tad par to nekur nerakstīja!

Jurģis Jēkabsons

Šeit uzkaitītas vielas ko izmantoja lauksaimniecībā līdz 90. gadiem un dažas pat vēl šodien.
Aldikarbs ir nervu inde. Tā traucē nervu šūnu savstarpējo «sazināšanos». Izmanto, lai nogalinātu tārpus un kukaiņus, bet to uzņem arī auga saknes, un tas cirkulē pa visu augu. Pasaules Veselības organizācija to klasificē kā ļoti bīstamu. ES aizliegta.
Karbendazīms kontrolē graudaugu, rapšu, dārzeņu un augļu slimības. Tā kā tas iesūcas augļa virsējā kārtā, ne vienmēr to var nomazgāt. Vācijā to klasificē kā hormonu sistēmu graujošu ķīmisku vielu. Iespējams, tas izraisa vēzi. Izmanto vēl šodien.

Hlormekvats regulē augu augšanu. Ietekmē auga attīstību tā, lai visa labība augtu vienādi un vienādā augstumā. Tas palielina arī ziedēšanas intensitāti, tādējādi konkrētā kultūra dod lielāku ražu. To izmanto uz kviešiem, rudziem, auzām, puķēm, bumbieriem, mandelēm un tomātiem. Klasificēts kā toksiska ķīmiskā viela.
Tagad tā vietā izmanto vēl jaudīgāku ķīmiju ko izstrādāla Latvijā 80. gadu sākumā – Raundaps aktīvā viela ir herbicīds – glifosāts

Hlorotalonilu izmanto sēnīšu slimību nogalināšanai uz kultūrām. Saskaņā ar ASV Vides aizsardzības informāciju hlorotalonils, iespējams, izraisa vēzi.

Hlorpirifoss pieder pie ķīmisko vielu grupas, kas pazīstamas kā fosfororganiskie savienojumi. Mūsdienās pārtikas ražotāji visā pasaulē izmanto vairāk nekā 100 fosfororganisko savienojumu. Hlorpirifoss nogalina kukaiņus, ietekmējot to nervu sistēmu. To ļoti plaši izmanto augļu dārzos. Vācijā to klasificē kā hormonu sistēmu graujošu ķīmisku vielu.

Vācijā to klasificē kā hormonu sistēmu graujošu ķīmisku vielu. Pasaules Veselības organizācija to klasificē kā mēreni bīstamu. Ja ne tieši šo tad kādas citus savienojumus izmanto arī vēl šodien.

Pirimifos-metils arī ir fosfororganiskais savienojums. To radīja Vācijā Otrā pasaules kara laikā kā nervu gāzes blakusproduktu. Fosfororganiskie savienojumi kopumā ir uzskatāmi par cilvēkiem un dzīvniekiem visindīgākajiem pesticīdiem. ES aizliegta

Trifluralinu plaši izmantoja nezāļu iznīcināšanai dārzeņu, augļu un aramzemes kultūrām. Tas aizkavē nezāļu sakņu attīstīšanos, iznīcinot to šūnas. ASV Vides aizsardzības aģentūra trifluralinu klasificē kā iespējamu vēža izraisītāju. Saskaņā ar šīs aģentūras un Pasaules Dabas fonda datiem tā ir hormonu sistēmu graujoša ķīmiska viela. Dažās valstīs trifluralins ir aizliegts, jo tas apdraud dzīvo dabu. Daļēji izmantot to vēl šodien ES ir aizliegts.
Acetamiprīds, aldikarba sulfoksīda, azinfoss-metils, azoksistrobīns, bitertanols, boscalīds, bupirimāts, buprofezīns, karbarils,karbendazīms; benomils
sadzīves ķīmijā tika plaši pielietots- AcetonsArsēns – jeb tautā pazīstams kā žurku inde Azbests, Benzil-spirts, Benzil-etanols, Bisfenols-A, Butanols, Butilacetāts, Broms – armijā tējai pievienoja, Cinka oksīds uz šodienu cenšas mazāk izmantot…

Dioksīni – netiek ražoti bet tie izdalās dažādos ķīmiskos procesos kur pielito dažādas mājsaimnicībai paredzētās ķīmiskās vielas- Dzīvsudrabs, Etiķskābe – īpaši koncentrāts (essence) (CH3COOH), Etilacetāts, Formaldehīdi, Hlors (Cl2), Hroms, Muskusa savienojumi, Polivinilhlorīds (PVC), Smagie metāli īpaši – Svins, Toluols un ksilols, Vara putekļi (Cu), Rīcins – un rīcineļļa, Strihnīns.

Un te es atcerējos pēc hlora smirdošās skolu tualetes. Gan man, gan manu bērnu skolās tādas bija. Citreiz asaras spiedās no acīm no tās smakas. Tas pats sabiedriskās tualetēs. Jūrmalā kāpās 100 un vairāk metru attālumā bija jūtama tā smaka. Nemaz mūs neindēja
Un vēl kā indēja! Tikai rakstīt par to nedrīkstēja
izsmalcinātāka inde bija ksilols ko lietoja tualetēs un dezinficeja visu, ko vien var un nevar, tai skaitā traukus gan skolās, gan bērudārzos, gan ēdnīcās….tam nav tik nepatīkama smaka kā hlora izgarojumiem, bet nav mazāk bīstama inde…..
P.S. un te nav pat puse uzskaitījuma…..

Modris Slava

Ar vienu vārdu sakot – nav ko fantazēt par dabīgu un nekaitīgu pārtiku PSRS laikos. Tajos valdošā vispārējā bezatbildība, lietojot dažādas ķimikālijas pārtikas ražošanā un pārstrādē, lietu padarīja vēl bīstamāku.

*Avots: Мифы про СССР, в которые вы продолжаете верить


Tiem, kuriem šķiet, ka šajās atmiņās ir noklusēts kaut kāds mistisks “labums”, kurš bijis PSRS, gribu pateikt – jebkurā brīvās Eiropas valstī iedzīvotāji šos 50 gadus pavadīja atjaunojot savas karā izpostītās zemes, izveidojot šīs valstis par vietu, kur domā par cilvēkiem, kurās ir patīkami dzīvot. Jā, šo valstu iedzīvotāji par saviem dzīvokļiem, veselības apdrošināšanu maksā, bet viņi pelna tā, ka spēja to visu samaksāt un vēl labi dzīvot. Tajās bija izveidots īsts sociālisms, ar plašu sociālo atbalstu mazturīgajiem. Un tas viss bez miljoniem Gulagā nomocīto, bez smadzeņu skalošanas, ceļojumu un informācijas ierobežojumiem. Vislabāk to savā Tvitera profilā pateica Ģirts Rungainis: “Boļševisms ir fašisms. Padomju okupācijas laikā Latvijā nav noticis nekas pozitīvs, kas nebūtu noticis labāk brīvā Latvijā. Ļaunums milzīgs!”

Varbūt vēl kāds vēlētos uzrakstīt pārdomas par padomju mītiem un atsūtīt publicēšanai. Man var atrakstīt uz manām lapām, tur visur ir vēstuļu iespēja:

https://www.facebook.com/Iveta.Buike/

http://www.draugiem.lv/iveta.buike/

Arī Twitter man var atrakstīt jebkurš

https://twitter.com/IvetaBuike

 

Advertisements

3 domas par “Mīti par dzīvi padomju laikā – mīts par “īpaši kvalitatīvajiem” pārtikas produktiem”

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s