“Rīdzenes sarunas” – vai nu tagad vai nekad!

Žurnālā “Ir” pubilcētajām t. s. oligarhu sarunām ir bijis bumbas sprādziena efekts ar dažādām blaknēm. Pašas sarunas nemaz nebija tik pārsteidzošas, jo katram saprātīgi domājošam cilvēkam jau sen bija skaidrs, ka tādas vai citādas aizkulišu vienošanās šo cilvēku starpā ir notikušas un notiek – uz to norāda loģiska Latvijā notiekošā analīze. Protams, brīdī, kad atklātībā parādās paši sarunu ieraksti un katrs pats var pārliecināties, cik nekaunīgi un prasti notika “valsts nozagšana”, šī iepriekšējā nojauta pārvēršas spēcīgā emocionālā sitienā, uz kuru ir spiestas reaģēt arī valdošās aprindas.

Man pašai visinteresantākā blakne bija vairāku personāžu “iznākšana no skapja”, par kuru saistību ar “Rīdzenes sarunu” politisko virtuvi nebija tik labi zināms. Daži sāka uztraukties par tiesiskumu, kurš nav ievērots publicējot sarunas un demagoģiski mēģināja ieskaidrot, ka neesot iespējams vērtēt notiekošo politiski, neievērojot krimināllikuma procedūras. Īpaši dīvaini dzirdēt tādus apgalvojumus no juristiem. Lai nu kam, bet viņiem gan šai atšķirībai būtu jābūt skaidrai. Savukārt citi pilnīgi neatkarīgi NEPLP locekļi pilnīgi neatkarīgā avīzē izteica savu neatkarīgo satraukumu par to, ka sabiedriskajos medijos vairs netiks atspoguļoti politiķi, kuri ar lielu iespējamību ir iesaisīti valsts nozagšanā.

Pavisam interesanta situācija veidojas starp KNAB un ģenerālprokuratūru – pēdējā apgalvo, ka visas sarunas tai nav bijušas pieejamas, kamēr KNAB bijušie darbinieki Strīķe un Jurašs uzsver, ka sarunas tika apkopotas un nodotas prokuratūras rīcībā. Un ja nu abiem taisnība un sarunas patiešām tika apkopotas, bet līdz prokuratūrai nenonāca, bet iestrēga pie kāda, teiksim, no KNAB Sabiedriski konsultatīvās padomes? Vai kur citur? Katrā ziņā visu šo personāžu satraukums bija interesants indikators tam, cik plašs tomēr ir ar šiem noziedzniekiem saistītais tīkls. Tas izskaidro, kāpēc vēl joprojām i Rīgā, i Jūrmalā, Ventspilī un daudz kur citur negodīgi politiķi tiek atkal apstiprināti amatos. Par viņiem balso ne vien nedomājošie, bet arī šīs sistēmas skrūvītes.

Aktivitāti izrāda arī mūsu valdošās aprindas, daži imitē aktīvu darbību, citi patiešām sāk rīkoties – acīmredzot būs parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas ir ļoti labi. No vairākām struktūrām, atbildīgām personām ir dzirdami solījumi šo situāciju izmeklēt, pārbaudīt, apspriest un izdarīt secinājumus. Sarunu ēnā pat sākusies kustība jauna politiska spēka veidošanā, kas arī ir labi – Latvijai ir ļoti nepieciešams progresīvs un godīgs politiskais spēks. Iespējams, ka tajā virzienā varētu attīstīties “Jaunā konservatīvā partija”. Ļoti labi būtu, ja NA spētu nostāties šādās pozīcijās.

Arī dažo “Vienotības” politiķi runā par vēlmi veidot citādu, atšķirīgu politiku. Šobrīd jebkas, kas ved mūs ārā no organizētās noziedzības veiktās valsts nozagšanas, ir atbalstāms. “Vienotībā” vēl joprojām atrodas cilvēki, kuriem ir skaidrs skats par Latvijas attīstību, pieredze politikā un jācer arī – godaprāts. Mūsu vispār nav daudz, vēl mazāk ir sakarīgu politiķu – nogānīt visus pēc kārtas nešķirojot būtu nesaprātīga rīcība. Arī “Vienotība” ir paveikusi labus darbus, pat viss, ko darījusi Solvita Āboltiņa nav tikai melns un slikts. Protams, ka uz vairākiem “Vienotības” politiķiem gulstas atbildība par partijas iznīcināšanu, kas pēc manām domām ir līdzvērtīgs Latvijas nākotnes iznīcināšanai. Tas ir liels ļaunums un šiem cilvēkiem atgriešanās politikā nebūtu pieļaujama. Es ļoti ceru, ka to sapratīs arī vēlētāji un nebalsos par tiem, kuri ir sasmērējušies.

Protams, ir traģiski 27 gadus pēc valsts neatkarības atgūšanas apzināties, kādā korupcijas un noziedzības purvā esam nonākuši. Taisnības labad gan ir jāatzīst, ka šos anti-varoņus mums nav nedz marsieši ar lidojušo šķīvīti atveduši, nedz arī šie cilvēki varu būtu pārņēmuši militāra apvērsuma rezultātā – viņi visi ir demokrātiskās vēlēšanās ar balsu pārsvaru ievēlēti. Tādēļ uz jautājumu, vai sabiedrībai šie politiskie spēki ir pieņemami, var atbildēt tikai ar skaidru “jā”. Jo savādāk taču vēlētāji viņus sen būtu no amatiem patriekuši.

Šobrīd ir pienācis brīdis, kad mums ir jāizšķiras, kā vēlamies turpmāk dzīvot. Nebūsim naivi – arī pēc šī skandāla, ja sabiedrības reakcija būs vien pukstēšana un “tvaika nolaišana” soctīklos, tad nekas daudz nemainīsies. Spēki, kuri stāv aiz “Rīdzenes sarunām” šobrīd nogaida un vēro mūsu reakciju – vai mēs turpināsim vien diskutēt par to, vai sarunas ir autentiskas vai nē (īstenībā attiecīgās aprindas jau sen ir atzinušas sarunu autentiskumu, runājot vien par iespējamu valsts noslēpuma nopludināšanu, utt., bet neapšaubot sarunas kā tādas). Vai arī mēs turpināsim apspriest, kāpēc tās sarunas parādījās tieši šobrīd, kam tas ir izdevīgi, kurš no to publicēšanas iegūst labumu. Tie visi ir tādi informatīvie šķērsviļņi, kurus rada sarunās iesaistīto pakalpiņi un kas šajā brīdī patiešām ir mazsvarīgi.

Svarīga ir tikai un vienīgi sabiedrības redzamā reakcija – vai cilvēki ceturdien, 13. jūlijā izies ielās? Cik daudzi ieradīsies no rīta uz piketu pie prokuratūras un vakarā uz protestu pie Rīgas pils? Šis ir īstais brīdis, kad tautai ar tiešās demokrātijas paņēmieniem ir jāparāda valdošajiem, ka tā negrasās samierināties ar to, ka pēc visa lasītā par kriminālpārkāpumiem, “oligarhu lieta” ir vienkārši norakta. Ja sabiedrības reakcija būs asa un tajā piedalīsies liels cilvēku skaits, tad mēs patiešam pieredzēsim izmaiņas. Ja būs skaidrs, ka plašām tautas masām riebjas veids, kā tiek vadīta valsts, tad tas izmanīsies. Ja sabiedrības reakcija būs pasīva un maznozīmīga, tad tas norādīs attiecīgajām aprindām, ka droši var turpināt šādu politiku un valsts vadīšanu – cilvēkus tas neuztrauc.

Šis ir brīdis, kad mums ir iespēja tiešas demokrātijas ceļā izmainīt situāciju valstī. Šobrīd viss ir mūsu – Latvijas pilsoņu – rokās! Lūdzu, ierodaties daudzskaitlīgi uz protesta akcijām Rīgā, kas var – atbrauciet no citām Latvijas malām. Varbūt ir iespējams arī citās Latvijas pilsētās un novados sarīkot protesta akcijas. Šis ir tas brīdis, kad uz spēles ir Latvija un mūsu visu rokās ir iespēja izmainīt tās likteni!

Informācija par protesta akcijām:

Ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi!

Jaunā konservatīvā partija 13.jūlijā pl. 18 pie Rīgas pils organizēs sapulci par tiesiskumu

Partija «Progresīvie» piketā pieprasīs ģenerālprokurora atkāpšanos

Pikets: atlaižam ģenerālprokuroru. 13.07.2017 no 8:30–9:30. Kalpaka bulvāris 6, Rīga


Raksts 2017. gada 12. jūlija publicēts portālā “Ir”

 

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s